Tik atšķirīgām, dažādām.
Liktenis viņas iepazīstināja otrajā klasē. Kad viena bija jauniņā, bet otra maza, raudoša, bižaina meitene. Neko daudz neviens neatceras no tiem laikiem, tik to, ka bižainā meitene neteica mammai, ka iet pie jauniņās ciemos.
Tā viņas sastrīdējās. Ļoti sastrīdējās. Neviens pat vairs neatceras kāpēc. Un neatceras kāpēc salīga.
Bet salīga.
Un tā viņas gājušas tālāk pa dzīves ceļu, citreiz tuvāk viena otrai, citreiz tālāk.
Reizēm čukstot, reizēm sakliedzoties.
Dusmīgas, priecīgas, skumjas, izmisušas, laimīgas. Viņas ir piedzīvojušas visu emociju gammu.
Izrunājušas visus pasaules noslēpumus, arī savus.
Iemīlējušās vienā puisī.
Cepušas kūku.
Gājušas pastaigās.
Dzērušas vīnu meža vidū.
Dzērušas vīnu mājās.
Stopējušas kopā.
Sarakstījušās.
Uzticējušas savas bailes otrai.
Runājušas par dzīvi.
Runājušas par mīlestību.
Runājušas par Dievu.
Noskatījušās un izlasījušas visas Harija Potera grāmatas un filmas.
Lasījušas Krēslu.
Skatījušās Krēslu. Iespējams arī pārējās daļas.
Raudājušas kopā.
Lasījušas "Mazo princi" kopā.
Piknikojušas uz jumta.
Piknikojušas parkā.
Izsekojušas cilvēku.
Nekad vēl nav uzpīpējušas kopā.
Maldījušās.
...
Viņām vēl daudz lietu, notikumu, cilvēku jāpiedzīvo.
Kopā vēl tāls ceļš ejams.
Daudz smieklu, asaru, prieku un bēdu.
http://www.youtube.com/watch?v=jt1Uz0104fo&feature=related
